RAMTAI RĪTI – par ko ir šis stāsts?

Ikdienā, attīstot zīmolu “Mārītes Zālītes” un tiekoties ar klientiem, saskaros ar to, ka ikvienam ir savs lielais jautājums. Kā padarīt savu dzīvi labāku? Savu ķermeni veselāku? Savu prātu mierīgāku? Kas galu galā ir “darbs ar sevi”, “mīlēt sevi” un “būt šeit un tagad”. Un kā to visu ienest savā ikdienā?

Arī es uzdodu sev šos jautājumus un meklēju atbildes. Vēloties apmierināt savu zinātkāro dabu un nodarbojoties ar pašizaugsmi, ļoti daudz lasu, meklēju, pētu, salīdzinu un eksperimentēju. Visu jauniegūto informāciju, vai nu ieviešu dzīvē, vai aizmirstu un vairs par to nedomāju. Šobrīd pieejamas tik daudz iespējas, varianti , metodes un jomas, kurās sevi pilnveidot. Atliek tik neapjukt un atrast savu…to, kas rada paliekošu prieku un vairo mīlestību pret sevi, citiem un dzīvi kopumā!

Blogā lielākoties rakstu par sevis iepazīšanu caur atslodzi, jeb organisma attīrīšanu un ne tikai caur ēdienu. Tas ir pamatu pamats, ar ko sākt, ja ir vēlme pēc pārmaiņām. Tas ir ceļš, kas mainīja manu dzīvi, uzskatus un ikdienu. Tas pavēra iespēju soli pa solim ielūkoties sevī vēl dziļāk, atvadīties no tā, kam laiks ir aiziet un atbrīvot vietu jaunai enerģijai, jauniem notikumiem un iespējām. Tā ir iespēja ieraudzīt, iemīlēt un izgaismot sevī tumšās puses, kas arī esmu ES un veido manu personību. Un pamazām viss, kam jāatnāk, atnāk pats! Atnāk dziedināšana – caur uzturu, radošām izpausmēm, kustību un skaņu. Atnāk īstās zīmes, norādes, satikšanās un atnāk arī apzināta savas dzīves radīšana.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka kādam atslodze ir iespēja izrauties no nevēlamām domām un emocijām, iestrēgušām situācijām, bezmiega un veselības kaitēm, citam – radīt iespēju sevī ienākt lielākai brīvībai, vieglumam un priekam. Jebkurā gadījumā tā ir apzināta pateicība savam ķermenim, ka tas dod mūsu dvēselei tik labas mājas šajā zemes dzīvē.

Ar ko viss sākās?

Kādu laiku atpakaļ es, vārdu vistiešākajā nozīmē, biju spiesta pievērsties savai veselībai. Likās jau, ka viss…viss ir izmēģināts! Lērums ziežamo un dzeramo izprovēti, pagātnes rēgi un bērnības traumas izpreparētas, daudz strādāts ar piedošanu un pieņemšanu, bet neskatoties uz to iekšējā trauksme un vilšanās par nesasniegto veselības uzlabošanas rezultātu auga augumā. Tam sekoja bezcerīga nopūta un padošanās, pēc kuras uzdevu sev jautājumu: “Kā es patiešām esmu savam ķermenim palīdzējusi un to atbalstījusi?”

Atteikties, lai iegūtu

Gadiem ilgo domu, emociju, un ieradumu nogulsnējumus vēlējos atrisināt uzreiz. Tagad! Nē, labāk vakar un pamatā ar ārīgi lietojamiem līdzekļiem un rakņāšanos pagātnē. Bet atslēgas vārds bija “ēdiens”, kam sekoja burvīgs laiks manā dzīvē – mans pirmais nopietnais gavēnis. Caur atteikšanos saņēmu lielu Dāvanu – piedzīvoju VISA vienotību, izpratni par to cik ļoti viss ir saistīts. Tas, ko ēdam, veido mūsu domas, emocijas, izvēles un notikumus. Tas, ko domājam un jūtam, rada mūsu realitāti, vidi un cilvēkus ap mums. Savā realitātē bieži iesprūstam un neuzņemamies par to atbildību, bet vainojam citus. Par to ir runāts tiiik daudz, taču tā pa īstam aptvert to var tikai piedzīvojot. Atteikšanās, tāpat kā atveseļošanās ceļš bieži nav rozēm kaisīts, jo tas prasa lielu apņemšanos, pašdisciplīnu un gribasspēku. Taču tā vienmēr ir iespēja saņemt kādu svarīgu Visuma Dāvanu savai pašizaugsmei un katram tas ir kaut kas cits. Šajā ceļā pilnīgs godīgums attieksmē pret sevi kļūst par atbalsta punktu, lai nesaudzīgi revidētu savu “ES”.

Soli pa solim

Mans nodoms bija attīrīt savu organismu no atkritumvielām, kas tur krājušies gadu gadiem. Arī iztukšot to pilno emociju, pieņēmumu un toksisko domu spaini, lai atvērtu vietu jaunai, svaigai dzīvības enerģijai. Izrādījās, ka pats grūtākais bija atteikties no kāda ieraduma vai ikdienā lietojama ēdiena. Tas bija negaidīts izaicinājums darbā ar sevi un ceļā uz sevis iemīlēšanu.

Šajā laikā piedzīvoju to, cik ļoti mainās manas domas un emocijas, mainot to, ko ēdu. Radās izpratne, kurus produktus uz laiku vajadzētu izslēgt no ēdienkartes. Tie bija produkti, bez kuriem nevarēju savu dzīvi iedomāties – saldumi, olas, kviešu un piena produkti. Sapratu, ka blīva pārtika piesaista blīvas domas. Blīvas domas bieži vien izraisa emociju vētras, šaubas, bailes, nosodījumu un kritizēšanu. Vieglāks ēdiens ir vieglāka uztvere. Vieglāka uztvere – vieglāka dzīve.

Blogs Ramtai Rīti

Visas iekšējās pārmaiņas izraisīja arī būtiskas izmaiņas vidē. No Rīgas dāmas kļuvu atkal par lauku meiteni. Nu jau ir kāds laiciņš, kopš esmu atgriezusies Kuldīgas novadā, Padurē, kur “Dabari” un “Rīti” ir manas mājas un iedvesma ikdienas lidojumam. “Dabaros” aug mūsu ārstniecības augi un top zīmola “Mārītes Zālītes” produkcija.  “Rīti” ir vēl līdz galam neapgūtā daļa, kas glabā noslēpumu…tas vēl jāatklāj! Taču tas raisa domas par vietu, kur  radoši pilnveidoties, par skaņas un kustības sinerģiju, dalīšanos un kopā būšanas svētkiem.

Blogs Ramtai Rīti radās viegli un rotaļīgi, tāds ir arī tā nosaukums. Iesākumā tas bija kā gaisīgs netveramu sajūtu lidojums, bet jo dienas, jo vairāk kā telpa, kur apkopot savas zināšanas, pašizaugsmes eksperimentus, labsajūtas atklājumus un dalīties ar tiem.

Šeit vēlos runāt par to, kā varam atbalstīt savu ķermeni, lai tas spētu pats sevi izdziedināt. Par sevi kā vienotu veselumu. Par gavēni un ikdienas atslodzi. Par zaļajiem smūtijiem un attīrīšanos. Par radošām izpausmēm un tehnikām, kuras esmu atzinusi par savējām. Par jautājumiem, kurus saņemu ikdienā, strādājot ar klientiem un atklāsmēm, kuras piedzīvoju pati.

Ramtai Rīti redzu kā vietu sarunām un izaugsmei kopā ar Tevi. Lai mūsu kopā būšana TOP iedvesmas, mīlestības un prieka pilna!

Lai top gaiši rīti! 

Anita ✸

Foto: Ulla Perkune Photography