Šis ir stāsts par to kā ar neatlaidību, zināšanām, uzskatu maiņu un ticību savai intuīcijai var nonākt līdz cēlonim, kas paver citu pieeju slimības ārstēšanā. Es šo sauktu par veiksmes stāstu cīņā ar atopisko dermatītu, jeb kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu.

Aizvien biežāk novēroju un savā ikdienā saskaros ar māmiņām, kuras vārda vistiešākajā nozīmē cīnās ar savu bērnu dažādām ādas kaitēm. Tik ļoti jūtu līdzi tiem bērniņiem, kuri vakaros smērējot hormonu ziedes, raud kopā ar izmisušajām mammām. Esmu vairākkārt uzsvērusi, ka krēma bundžiņā vien nebūs rodams glābiņš. Bet! Lai arī katram savs ceļš ejams līdz risinājumam, tas tomēr ir! Esmu bezgala pateicīga, ka Laila piekrita padalīties ar savu pieredzi ceļā uz pilnīgu izveseļošanos. Tās ir tiešām vērtīgas atziņas, kuras noderēs ne tikai tiem, kas dziedina sekas uz ādas, bet arī tiem, kuri vēlas atrast cēloni citām veselības kaitēm.

Lailas stāsts

Šo savu dzīves posmu pierakstīju, lai dalītos ar mammām, kuras ir nonākušas līdzīgā emocionālā punktā, kur cerību un uzlabojumu kāpumi mijas ar izmisuma un saasinājuma kritumiem. Mana galvenā ziņa – nesamierināties, uzņemties pilnu atbildību, uzkrāt zināšanas un ticēt savai intuīcijai.

Mana meita Erika tagad ir 2 gadus un 3 mēnešus veca. Atopiskā dermatīta (AD) pazīmes parādījās precīzi pirms 1 gada un 3 mēnešiem. Sākumā tie bija sausi pleķi uz muguras, kuri ar zināmu progresiju vairojās un vannošanās laikā palika īpaši pamanāmi. Apmēram pēc vēl trīs mēnešiem sausie pleķi parādījās arī uz pleciem, skausta, kā arī komplektā nāca klāt viegli izsitumi ceļgalu locītavās. Tas bija brīdis, kad reģistrējos Facebook Atopiskā dermatīta grupā, jo man kļuva skaidrs, ka process kļūst diezgan nekontrolējams un tas pamatīgi biedēja. Redzot citu mammu publicētās bērnu bildes, es vairākus vakarus pavadīju asarās gan aiz līdzpārdzīvojuma par citu bērnu sāpēm, gan aiz apziņas, ka tā var būt arī mūsu nākotne.

Mēnešiem ejot, daļēji (vēlāk paskaidrošu, kas slēpjas zem daļēji) pildīju bērna ārsta norādījumus un meklēju vainīgos pārtikas produktos. Stāvoklis strauji pasliktinājās. Visa mugura bija sausos, relijefainos pleķos, kas saskarē ar ūdeni manām acīm dega kā luksofors. Meita arvien biežāk sāka kasīt skaustu tieši pie matainās daļas līdz pamatīgiem skrāpējumiem, arī izsitumi locītavās nebūt nemazinājās. Facebook grupā vairākkārt lasīju, ka mammām ģimenes ārsti rekomendē maksimāli retāk bērnu vannot vai pat iztikt tikai ar mitrajām salvetēm. Šis ieteikums bija absolūtā pretrunā ar manu intuīciju un dziļāko pārliecību – ūdens ir dzīvība, ūdens ir mūsu eksistences pamatnosacījums, – kurā brīdī tas ir kļuvis par ienaidnieku?

Ko es darīju

Izlasīju VISU internetu. Izraudāju VISAS asaras. Izdomāju VISAS domas…un izdarīju secinājumus:

• Alergēnie produkti

Kā jau visas mammas, arī es atradu grēkāžus starp pārtikas produktiem. Pirmie vainīgie atradās brokoļi, banāni un olas. Izslēdzu no ēdienkartes vispār uz kādu mēnesi. Situācija bija nemainīga, varbūt vienīgi neprogresēja. Tad katru no tiem devu ēst pilnām mutēm un gaidīju reakciju. Neko īpašu nesagaidīju. Nesagaidīju ne uzliesmojumu ne strauju pasliktināšanos.

Ar tagadējām zināšanām varu piebilst, ka šādi eksperimenti ir teju bezjēdzīgi. Viss, ko cilvēks apēd, ir mūsu asinīs precīzi 120 dienas, jo tāds ir asins šūnas dzīves ilgums. Tātad apēstais brokolis tur ir 4 mēnešus un, rēķinot uz bērnības ilgumu kā tādu, nav iespējams notestēt visus aizdomīgos produktus, ja vien negrasāmies to darīt līdz ģimnāzijas izlaidumam.

• Govs piens

Meitai netiek piedāvāts govs piens tīrā veidā, tāds ir mans untums, kaut arī alerģiska reakcija nav novērota. Intuitīvi vienmēr esmu zinājusi, ka govs pienu mūsu organisms ļoti, ļoti grūti pārstrādā vai pat to neizdara. Esmu dzimusi laukos, dzērusi siltu pienu no slaucenes, taču kādos padsmit gados pārtraucu dzert aiz riebuma pret pienu un turpinu šai iekšējai balsij sekot. Nu jau vairākus gadu desmitus piens ir piena izstrādājums un apgalvojums par svarīgo kalcija avotu mani nepārliecina. Vēl bagātīgāk to satur pulka augu valsts un tas vieglāk absorbējas mūsu organismā. Piens un piena produkti nav visu nelaimju sakne, to nepanesība mūsu bērniem ir problēmas sekas, nevis cēlonis,

• Cukurs

Tas komentārus neprasa! Jāizslēdz līdz maksimumam, jo tiek mākslīgi pievienots visur, arī rūpnieciski ražotajos dārzeņos (burkāni, tomāti, kartupeļi utt.), nemaz nerunājot par nevainīgajiem jogurtiem – tos es ierindotu uzreiz aiz konfektēm, jo veikala jogurti nesatur neko gremošanas sistēmai vērtīgu. Tieši pretēji – pārmērīgais cukura daudzums nodara virkni kaitējumu, barojot sliktās baktērijas zarnās un padarot mūs par to vergiem tiešā nozīmē. Spēcīgākais baltā cukura Trojas zirgs ir tetrapaku sulas un gāzētie dzērieni. Vecākiem jābūt ļoti modriem pašiem pret sevi, lai nepārdotu bērna veselību idejai, ka bērns ūdeni nespēj iedzert un citādi vispār neko nedzer. Cukurs gan ir nelaimes sakne, par to smīkņāt ir kādus 50 gadus par vēlu.

• Ādas kopšanas līdzekļi

Skaidrs, ka sausa āda prasa pēc mitrināšanas. Bērnu ārsts ieteica mitrinošu krēmu (ražotājs vairs nav svarīgs, populārs Norvēģijā) un glicerīnu saturošu ziedi. Smērēju kādas pāris nedēļas, bet man kaut kas iekšā klauvējās dēļ fakta, ka uz iepakojuma ir kādas 10 sastāvdaļas, no kurām saprotu tikai aqua. Trešajā vizītē pie cita ārsta, man ieteica ziedi, kas palīdzējusi viņas bērniem. Es nekavējoties aptiekā nopirku, likās, ka beidzot kāds mani saprot un iesaka to, ko lieto saviem bērniem. Mājās meklēju Google, lai izlasītu vairāk. Izrādījās, tā bija pretsēnīšu smēre, ko rekomendē pie smagām sēnīšu slimībām, ir stingri noteikts lietošanas biežums un ilgums. Ko? Uz zīdaiņa ādas? Šī ziede palika neatvērta un vēlāk nonāca atkritumos.

Šajā dienā beidzās mani bezpalīdzīgie melnā kaķa meklējumi melnā naktī. Manā galvā kliedza balss, ka pašai ir jāuzņemas pilna atbildība un iemesls varbūt ir tur, kur es to nemeklēju.

Manas atziņas 

• Āda nav atbildīga par visa organisma veselības stāvokli

Slima āda ir uzskatāmākais kliedziens pēc palīdzības, tās ir jau sekas. Kāpēc mēs tik ļoti koncentrējamies uz tās ārstēšanu? Neslēpšu, mani biedē un arī pamatīgi sadusmo fakts, ka mammas tik vieglu roku viena otrai iesaka krēmus\ziedes\hormonālus preparātus. Ādai vajag palīdzēt, taču risinājums atbalstam no ārpuses drīkst būt tikai dabiskas, vienkāršas lietas.

• Ārsts\ medicīna nav atbildīgi par sekām uz ādas

Par to, ko mēs ēdam, domājam un kā audzinām savus bērnus, atbildība jāuzņemas pašiem. Jo nezinošāki\ bezpalīdzīgāki būsim mēs, vecāki, jo vairāk mūsu naudas, laika un BĒRNU VESELĪBU patērēs medicīnas mārketings – neskaitāmas vizītes, alerģiju un nepanesības testi, arvien jaunas medikamentu receptes, atkārtoti testi, ieteikumi iegādāties speciālas drēbes, gultas veļu, mainīt māju, valsti, pamest planētu…

• Svarīgāk par to, ko mēs no ēdienkartes izslēdzam, ir tas – ko mēs tajā iekļaujam

Ievērojot ierobežota uztura diētu, svarīgi ir nodrošināt organismam pilnvērtīgu barošanu. Pateicoties industriālai pārtikas ražošanai, mūsu ēdiens ir uzturvielām nabadzīgs. Tukšs. Pārliecināts vari būt tikai par to kartupeli un tomātu, ko pats iedēsti, audzē zemē un novāc ražu. Visos pārējos gadījumos svarīga ir sirdsapziņas vadīta pārtikas izvēle. Es arī sapratu to, ka bērniem ir alerģijas ne jau uz produktiem, bet gan uz to, ko tie satur. Turklāt – daudzkārtējā termiskā pārapstrādē produkti ir zaudējuši vērtīgās uzturvielas, tajos nekas, izņemot nelabvēlīgos taukus un cukuru, pāri nepaliek. Gatavot svaigos kokteiļus, ēst svaigus dārzeņus, saknes, lapas, kātus, sēklas, augļus, ogas nav nekāda modes lieta, tā ir pēdējā iespēja mūsu zarnām. Tieši šķiedrvielu trūkums ir slimas zarnu mikrofloras iemesls un uztur tajās iekaisuma procesu. Zarnās slēpjas 75% mūsu imunitātes, veselas zarnas ir arī veselas ādas noslēpums un dabiskā veidā atrisina lielāko daļu alerģiju\ nepanesību jautājumus.

• Organisms pats spēj pilnībā atjaunoties un atveseļoties

Cilvēks sastāv no triljoniem šūnu, kuras nemitīgi iet bojā un dzimst jaunas – imunitātes šūnas dzīves ilgums ir 24-36 h, daudzu mīksto audu šūnām – 28 dienas, asins šūnai 120 dienas, kaulu šūnām pat 7 gadi utt. Ja organismā ir vajadzīgais būvmateriāls, tad jaunās šūnas veidosies veselas. VESELAS.

• Izdari izvēli!

Cīnīties ar slimību (īpaši sava bērna) ir smagi un arī rūpēties par veselību mūsdienās ir grūti. Jautājums ir, – kuru “grūti“ mēs izvēlamies. Es izvēlējos otro – lai kas man būtu jāiemācās, es skaidri zināju, ka izejai jābūt. Es pārraku internetu meklējot, kas tīri fizioloģiski ir mūsu organisma pamata sastāvdaļas, respektīvi, galvenās uzturvielas, bez kurām organisms ilgtermiņā nevar funkcionēt. Sapratu, ka runa nav par kaut ko specifisku un mistisku, jo AD nav reta slimība, tā ir ikdiena – katrs trešais zīdainis ir ar dermatīta simptomiem. Manuprāt, medikamentos un to preparātos nav atbildes, to uzdevums ir dzēst simptomus nevis ārstēt. Tik ļoti attīstītā medicīnas zinātne katru dienu glābj cilvēci akūtos, agrāk tik neiespējamos gadījumos. Hroniskas saslimšanas ir mūsu atbildība, tāda ir mana skaudrā pārliecība.

Kad biju izdarījusi izvēli, pārējā informācija pati mani burtiski uzmeklēja. Klausījos zinātnieku lekcijas par pētījumu rezultātiem, lasīju grāmatas par orgānu sistēmu funkciju ciešo savstarpējo saistību un disfunkcijas sekām, par uzturzinātnes mītiem un patiesībām utt. Jo vairāk uzzināju, jo vairāk tapa skaidrs, ka uzturs ir spēcīgākās zāles, ko uzņemam katru dienu un pat vairākas reizes dienā.

Vērtīgas zināšanas

Pēc izlasītajiem pētījumiem un apēstās literatūras gandrīz 3 mēnešu garumā, es veiksmīgi pieķēros pie vienas no visvairāk trūkstošajām un visbūtiskākajām vielām mūsu organismā – omega 3 taukskābēm (tautā saukta par zivju eļļu).

Omega 3 ir četru veidu taukskābes, no kurām 2 svarīgākās EPA un DHA iegūst no treknajām okeāna zivīm (pirmavots barības ķēdē ir aļģes). Nosaukšu faktus un pētījumu rezultātus, kas mani nevis vienkārši pārliecināja, bet pie pēdējā punkta atvēra acis burtiskā nozīmē:

• omega 3 mūsu asinīs jābūt no 8-12%. Asins šūnu testi parāda, ka pieaugušajiem vecumā no 30-40 gadiem vidēji ir ap 4% jeb tikai puse, mazajiem bērniem 3% un zemāk, kas ir katastrofāls iztrūkums! Tāds bija arī manai meitai.
• organismā šūnu membrānas sastāv no omega 3 (nāk no zivīm) un omega 6 (nāk no augu un dzīvnieku valsts) taukskābēm un tām jābūt attiecībā 1:1, lai šūnas membrāna būtu elastīga – barības vielas iekļūtu iekšā un atkritumvielas tiktu izvadītas no organisma. Statistika rāda, ka omega 6 pārsniedz omega 3 vidēji 15 reizes Eiropā un vairāk nekā 25 reizes Amerikā. Tas nozīmē, ka mūsu šūnas ir cietas kā akmens un nenotiek normāli vielapmaiņas procesi. Tagad pēc pieredzes varu teikt, ka mazajiem bērniem ar AD tā proporcija ir 20:1 un 40:1, un vēl lielāka. Hormonālās ziedes un medikamenti padara šūnu membrānas ekstra cietas un blīvas.
• omega 3 taukskābju iztrūkums organismā ir labvēlīga vide iekšējo iekaisumu procesiem, kas kļūst hroniski un klusi sagrauj visu organismu. Runājot par iekaisumu procesiem – omega 6 tos izraisa, tā ir nepieciešama organisma funkcija, lai sadziedētu brūces, ārstētu infekcijas sekas utt. Ja nav omega 3, kas šos procesus kontrolē, tad arī pēc padarītā darba iekaisumu process turpinās. Zinātnieki par šo skaļi runā tikai pēdējos 10 gadus, tā ka taukskābju balansa tēma ir salīdzinoši svaiga un daudzkārt profesionāļiem trūkst informācijas, ja paši nemeklē.

Bilde no grāmatas  “Anticancer. Pretvēža dzīvesveids”, kurā nosauktas omega 6 un omega 3 pamatfunkcijas

Mana uzvara

Atopiskais dermatīts, ekzēma, psoriāze, neirodermīts u.c. tas ir redzamais iekšējā iekaisuma atspoguļojums, īpaši runājot par zarnu veselību. Cilvēki, kuriem āda nav jūtīgā vieta ķermenī, 10 un 15 gadus var neiedomāties par iekšā klusi kaitējošo iekaisumu.

Kad nonācu līdz izpratnei, kas ir nepieciešams, lai Erika atveseļotos, meklēju, kur to iegūt. Pirms pus gada iegādājos omega 3 un tik vitāli svarīgos polifenolus (no zaļajām olīvām) saturošo Balansa eļļu, ko ražo un pārdod Zinzino. Polifenoli ir spēcīgākais dabīgais pretiekaisuma līdzeklis, kas ne vien ir labākais omega 3 antioksidants, bet arī pirmie cīnās ar iekaisumu procesiem un aptur tos. Par tiem pagaidām ir maz runāts, kaut arī tie, manuprāt, ir otri svarīgākie veselības kareivji, kas industriālajā ceļā ir izzuduši no mūsu pārtikas produktiem.

Rezultāts pēc Balansa eļļas lietošanas:

• pēc pirmās nedēļas bija saasinājums, kas ir normāla reakcija – mugura izmetās pumpās ar baltiem galiņiem, tad pēc dienas nogāja. Pēc pāris dienām tā notika atkārtoti;
• pēc pirmā mēneša nogāja visi sarkanie pleķi un uz pusi samazinājās izsitumi locītavās, taču sausie pleķi palika;
• pēc 2 mēnešiem izzuda praktiski visi izsitumi locītavās;
• jau trešā mēneša beigās bija gluda, mirdzoša āda un ceturtā mēneša beigās uz muguras nebija sataustāms neviens sauss pleķītis. Neviens.
• balanss starp galvenajām aminoskābēm pēc četru mēnešu perioda no 15:1 tika samazināts līdz 3,8:1!

Piedevām tam visam man ir bērns ar stipru imunitāti, mēs ģimenē vairs neslimojam ar rudens un pavasara elpceļu iekaisumiem. Ja pieķer vīruss, tad vieglā formā un maksimums vienas līdz divu dienu laikā esam veseli. Erika ir mierīga un nosvērta, ir spēcīgs raksturs un prasības pret dzīvi, bet nav histēriju un nervozitātes. Jā, un bonuss katrai mammai – visiem, ieskaitot bērnu, dziļš un veselīgs miegs visas nakts garumā.

Vērtīgi ieguvumi

• Ādas kopšanai es izmantoju Oyemann organisko šī sviestu un “Mārītes Zālītes” Ziedi Nr.5
• Par Zinzino Balansa eļļu šeit
• Mani var atrast Facebook Laila Zvaigzne vai rakstot uz epastu laizvaigzne@gmail.com

Obligātā literatūra

Tiem, kas vēlas uzņemties atbildību par savas ģimenes veselību:

1. Džūlija Endersa “Par zarnu šarmu”
2. M.D. Marks Haimens “Ultraprāts”
3. Deivids Servens-Šreibers, MD, PHD “Anticancer. Pretvēža dzīvesveids”
4. Kārena Fišere “Veselīgas ādas formula”

Nobeigumā varu teikt, ka nedrīkst samierināties! Līdz pēdējam mohikānim ir jāizdara viss, lai atgrieztu saviem bērniem, sev un ģimenei veselību VESELĪGĀ veidā. Daba mums uzskatāmi rāda, ka Cilvēks ir Dabas sastāvdaļa un to nevarēs aizstāt ar mākslīgiem risinājumiem.

Ja man izdevās uzveikt atopisko dermatītu, tad izdosies arī Tev!
Laila Zvaigzne

---

PAR AUTORI 

Jūtos atgriezusies pie savas vienkāršākās versijas un šobrīd to dēvēju arī par patiesāko. Manas dvēseles skanējumu visprecīzāk raksturo klavieres, vijole un čells. Uzstrādāju zināmus muskuļus apdrošināšanas biznesā Latvijā un tad mīlestība mani aizveda uz Norvēģiju. Tagad esmu autobusa šoferis, kuru visi ceļi ved uz fjordiem, kalnu ūdenskritumiem, un esmu nolēmusi neatgriezties klasiskā birojā. Mans lielākais izaicinājums ir laulība ar brīnišķīgu vīrieti un mans prieks ir dzīvē redzēt visskaistāko man izteikto Komplimentu – meitu Eriku. Es joprojām ticu Dabas instinktam mūsos, ir tikai sev tas jāatļauj.