Viņi ir palīgi un vēstneši, mums, Zemes iemītniekiem. Viņi ir beznosacījumu mīlestības un gaismas būtnes, kuras ar mums ir kopā katrā solī un elpas vilcienā. Mēs nekad neesam vieni un viņi tik ļoti gaida, lai mēs tos uzrunātu, pamanītu dotās zīmes, uzticētos un ļautos.

Eņģeļu tēma man ļoti tuva. Jo īpaši tad, kad sirds ir atvērta un pieņemoša, nāk viņi ar saviem jokiem un pārsteigumiem. Nešaubīgi tā ir dziļa mīlestības, maiguma un miera sajūta, kas pārņem, esot kopā ar savu Dievišķo ģimeni. Kad pirmo reizi satiku Lolitu, viņas gaišums un maigi ēteriskā būtība mani patīkami savaldzināja. Tāpēc man pārsteigums vairs nebija, kad viņa, būdama pati kā Eņģelis, piesardzīgi ieminējās par tiem. Tieši tāpēc palūdzu Lolitu padalīties ar saviem stāstiem, lai iedrošinātu katru ļauties vēlmei saskatīt, saredzēt un sajust eņģeļu pieskārienu.

Lolita par sevi

Kaut kas mani nepārtraukti ir saucis augt, mosties, izzināt sevi, un to, kas ir man apkārt. Es zinu, ticu, jūtu, esmu pārliecināta, ka mūs vada kādi Augstāki spēki. Esmu pieredzējusi Dievišķo Mīlestības pieskārienu, un esmu pateicīga ik brīdi par šo pieredzi.

Tas ir ļoti saviļņojošs un satraucošs brīdis, arī tajā pašā laikā ļoti atbildīgs, jo uzskatu, ka jebko, ko mēs radām šajā pasaulē, vai tā ir doma, vai pateikts vārds, vai lieta, sevī ietver noteiktu enerģiju. Es ļoti vēlos, lai katrs mans vārds padara pasauli labāku, ienes tajā vairāk mīlestības un prieka. Un, ja kādam noderēs manis rakstītais, būšu pateicīga par to, jo mūsu iekšējā būtība jau arī ir sadarboties un dalīties vienam ar otru!

Kas ir Eņģelis?

Kas ir Eņģeļi pēc definīcijas, to katrs varat ierakstīt Google meklētājā un ievākt informāciju, tās tur ir ļoti daudz. Es vēlos padalīties ar Tevi, kā es praktiski sadarbojos ar viņiem.

Tie ir ar mani visur, dažreiz vairāk, dažreiz mazāk. Tas atkarīgs no situācijām un noskaņojuma. Tie ir mani labākie skolotāji, mana atbalsta grupa. Eņģelis – tas ir kā tilts uz manu neredzamo pasauli, uz manu sajūtu un sirds pasauli, tas palīdz man pacelt vibrācijas, dod impulsus caur zīmēm virzīties uz priekšu.

Man ir daudz stāstu par Eņģeļiem, šoreiz padalīšos ar diviem, kas spilgti palikuši atmiņā.

Mans pirmais stāsts ir saistībā ar šo bildīti. Ir pēcpusdiena, un es lasu rakstu, pēc kādām pazīmēm saprast, ka Eņģeļi ir ar jums. Iezvanās mana drauga telefons, bet viņš ir pagalmā, es paņemu viņa telefonu, un nesu viņam, lai viņš varētu atbildēt. Es paveros debesīs un ieraugu šo Eņģeli visā krāšņumā! Tas vēlreiz apliecina to, kur domas, tur enerģija. Es jau sen esmu ievērojusi, ja man kāda situācija ir jāatrisina, tad nāk raksti par šo tēmu, un zinu, ka risinājums būs! Pavēro arī savā dzīvē, kā nāk informācija par sev aktuālo tēmu. Pasaule sāk mijiedarboties ar tevi, liekas reizēm neticami, nu kā tā var būt!

Eņģeļu pasaule

Bija interesants notikums, saistībā ar šo rakstu. Sēdēju parkā uz soliņa, domāju par Eņģeļu pasauli, jautāju, kā labāk izskaidrot Kas ir Eņģeļu pasaule? Pēc mirkļa ieraudzīju pie soliņa skudras, kuras darbojās savā pasaulītē. Un sapratu, ka Eņģeļi man deva izskaidrojumu – tā ir tāda pati atsevišķa pasaule, kur valda sava noteikta kārtība, katram ir savi uzdevumi, kas jāpaveic utt. Arī Eņģeļu pasaulē ir līdzīgs izkārtojums.

Caur Eņģeļu pasauli es mācos dzīvot beznosacījuma mīlestībā, pieņemt visas situācijas ar izpratni, pieņemt sevi, uzticēties sev, būt pateicīgai par jebkuru notikumu manā dzīvē. Es apzinos to, ka viss sākas ar mani, ārējie notikumi ir kā atspulgs manam iekšējam stāvoklim.

Ievēro zīmes!

Ļoti ieklausos savās sajūtās. Tas ir tāpat kā, kad braucam ar mašīnu pa ceļu, mēs ievērojam noteikumus, vērojam zīmes, ja neievērojam zīmes, var notikt avārija. Un tāpat ir ar manu dzīvi, es mācos un izzinu Visuma likumus, ievēroju man izliktās zīmes, ja palaižu kādu zīmi garām, pati vainīga, izprotu šo notikumu, jautāju, kāpēc tas notika ar mani, un turpinu tālāk.

Vairs nemūku prom no situācijām, izdzīvoju visas emocijas vispirms, un tad izzinu, ko šī situācija man mācīja, lai varu virzīties tālāk. Un, starp citu, man auto lieliski palīdz manā dzīvē, jo, ja kaut kas notiek ar manu auto, es uzreiz skatos, ka kaut ko esmu palaidusi garām savā ceļā.

Dzīvojam materiālā pasaulē, tāpēc Eņģeļi ar mums sarunājas arī caur materiālām lietām. Katram ir savas zīmes, tās var atšķirties. Man tie ir uzraksti uz plakātiem, uz mašīnām, caur skaitļu virknējumiem. Tās man ir baltas spalviņas. Citreiz paņemu no grāmatu plaukta  grāmatu un atveru kādu nejauši izvēlētu lapaspusi, un tur ir atbilde. Caur smaržām sajūtu, ka viņi ir ar mani, tā ir līdzīga frēzijas smaržai. 

Sazināšanās un savienošanās

Sargeņģeli es sajūtu fiziski caur savu ķermeni. Vienreiz tā ir viegla vēja plūsma sejā, citreiz sajūtu smaržu, tad vieglus durstošus adatas dūrienus labajā pusē. Ir reizes, kad pazib kā spilgti zilas gaismiņas kreisajā pusē.

Arī tagad rakstot šo, es savienojos ar savu Sargeņģeli, tas iedod man uzticēšanās sajūtu, ka tas, ko rakstu, nāk no mana Sargeņģeļa. Man ir ļoti svarīgi būt harmonijā ar sevi. To es katru rītu uzstādu sev kā noteikumu. Es mācos uzticēties sev pašai, atlaist bailes, ko citi par mani domās, vai izdosies. Ar šo es atlaižu savus prāta nebeidzamos vāvuļojumus, un ļauju notikumiem ritēt savu gaitu! Savienošanās katru dienu man dod uzticēšanos sev, manī nav vairs stresa un bailes par rītdienu, es izbaudu katru mirkli, esot šeit uz zemes. Un to var darīt ikkatrs!

Visa sazināšanās notiek caur Sirds centru. Es noskaņojos, vairākas reizes ieelpoju un izelpoju, vizualizēju Gaismu, piepildu ar šo gaismu visu savu būtību, laižu šo gaismu Zemē, līdz Zemes Sirdij, tad atpakaļ uz sirds rajonu, tad uz augšu, lai izveidojas saikne gan ar Zemi, gan Debesīm. Es it kā saplūstu. Sajūtu sevi kā Veselumu. Tad uzaicinu savu Sargeņģeli būt kopā ar mani, lai viņš vada manas domas, vārdus, darbus.

Savienošanās ar savu Sargeņģeli ir brīnišķīga, acīs sariešas asaras, tās ir ļoti karstas. Sirds sāk strauji pulsēt, tad gribas griezties uz riņķi, kā bērnībā, kad griezāmies, līdz sareibst galva! Un tad es sajūtu šo savu iekšējo bērnu, kurš ir dzīvs manī, un es samīļoju viņu, un zinu, ka viss kas notiek manā pasaulē ir tikai tādēļ, lai es ienestu vairāk prieka un mīlestības sava zieda centrā, savā Sirdī. Un tās ziedlapiņas ir mani tuvākie-mans draugs, mani bērni, draugi, kuriem varu sniegt šo mīlestību. Un tad viņi atkal tālāk var starot šo mīlestību. Tā tas Dzīvības zieda simbols veidojas, tikai iemīlot un pieņemot sevi tā pa Jaunam un Īstam! Kad ieeju pļavā, kur zied puķes, es nebeidzu apbrīnot šo skaistumu, katra puķe ir skaista pa savam, un es nesalīdzinu, kura ir skaistāka. Daba ir mans vislielākais Skolotājs, un caur Eņģeļiem, šiem pastniekiem, es sāku ieraudzīt šīs likumsakarības starp dabu un manu pasauli.

Otrs stāsts arī ir par Erceņģeli Kristielu. Ja uzmanīgi apskatīsi šo foto, tad ieraudzīsi Eņģeļa spārnu. Es nesen atgriezos no ceļojuma pa Bali. Tur bijām ar kuģīti aizbraukuši uz salu, kura saucas Lambongan. Pasakaina sala, ar tirkīzzilo ūdeni un baltajām smiltīm. Ja gadās būt Bali, tad noteikti aizbraucat arī uz šo salu. Nu lūk, atpakaļ braucot, sēdēju kuģīša priekšgalā, bezgala laimīga, jo biju tikko paradīzē, par ko biju sapņojusi jau sen. Un atkal paveros debesīs un ieraugu šo Eņģeļa spārnu. Pie sevis klusībā priecājos, jo zinu, ka viņi ir atkal kopā ar mani. Kad bijām jau sasēdušās busiņā, lai dotos mājup, es atkal pavēros debesīs, un ieraugu, ka šis Eņģeļa spārns vēl joprojām seko man. Es biju tik pārsteigta par to, jo parasti tie mākoņi pēc laika izklīst. Es jautāju savai draudzenei, kāpēc viņš man seko? Uz ko viņa atbildēja, ka tas ir Erceņģelis Kristiels, un viņš vēlas, lai tu sasveicinies ar viņu. To es, protams, izdarīju, un pēc dažām sekundēm viņš izklīda….

Visuma dāvanas

Un tas, vai eju Savu ceļu, vislabākais indikators ir mans ķermenis. Tas vislabāk man palīdz noturēties pa ceļa vidu. Agrāk bija krievu raidījums” Kas? Kur? Kad?”, vienmēr ar nepacietību gaidīju, kad rādīs pa TV. Tā arī es uztveru šo dzīvošanu šai pasaulē, kā raidījumu, kur nepārtraukti es uzdodu šos jautājumus. Manī mīt šis nerimstošais mazais Kāpēcītis, un esmu pateicīga par to, jo tas liek man neapstāties. Un, kad atrodu atbildi, manī ir neizsakāmi liels prieks, es zinu, ka tā ir mana dāvana no Visuma.

Vairāk klusuma ienāk manā dzīvē, gribas atbrīvoties no visa liekā. Vairāk izjūtu enerģētiski visu, atveras Mīlestība uz visu, kas man ir apkārt. Un vēl, gribas būt patiesai un īstai, bez analizēšanas un kritizēšanas, vienkārši būt!

Es sāku ievērot, cik sinhroni viss manā dzīvē sāk notikt, kā sakārtojas visas lietas, un ir tik viegli dzīvot. Es pat gribu teikt – dejot un svinēt šo laiku, kas mums šeit atvēlēts uz Zemes.

Tā ir mana smalkā un trauslā pasaule, kuru nevar uzlikt uz papīra. Būšu priecīga, ja kāds ar šo manis rakstīto, būs saņēmis impulsu pieskarties šai pasaulei, tad tam novēlu izbaudīt visskaistākos brīžus, kas liek Dvēselei dziedāt.

Paldies!

Par šo Eņģeļu ceļu es īpašu paldies gribu pateikt savai mīļajai Dvēseles māsai Maijai Kadiķei.  Ar viņu kopā esot, esmu piedzīvojusi visīstākās un neaizmirstamākās Mistērijas. Viņa mani ir ievadījusi šajā brīnumu pilnajā Eņģeļu pasaulē.

Lai top viss tas skaistākais un labākais mums katram un visiem kopā! Mēs esam kā puķes pļavā. Ja nebūtu puķu, nebūtu pļavas! Ja nebūtu mēs, nebūtu šīs pasaules! Un ir tik interesanti dzīvot, jo esam tik dažādi un unikāli!

No sirds pateicos Anitai par iedrošinājumu!

Pateicībā un mīlestībā, Lolita