Vienmēr esmu ticējusi, teikusi un piedzīvojusi to, ka ķermeņa un prāta atslodzes laiks nes sevī kādu īpašu dāvanu. Tā katram atveras pēc šīs apņemšanās un tās lielums, izmērs un forma ir atkarīga no Augstākā Dievišķā plāna un ieguldītā darba, laika un enerģijas sevī.

Jo apzinātāk pievēršamies tam, ko ēdam, dzeram, domājam un runājam, jo apzinātākas kļūst mūsu izvēles un dzīve kopumā. Šādu dzīvi dzīvojot, aizvien vairāk spējam saskatīt tās norādes, kuras soli pa solim ved uz pašrealizēšanos un dzīvi mīlestībā.  Mēs katrs pats esam ceļš un paši arī sevī ejam. Laikā pēc atslodzes spējam skaidrāk ieraudzīt tālākos pavedienus un esam atbrīvojuši vietu jaunajam – jaunām iespējām un notikumiem.

Kādas ir dāvanas?

Apzināta atslodze, ir ļoti transformējošs process un vairs nekad nebūs tā kā iepriekš. Būs daudz labāk, arī, ja līdz tam vēl ir grumbuļains ceļš ejams. Tātad, ja šķiet, ka iet slikti, tad tas ir jaunais “labi”, tikai tas jāspēj saskatīt un tam noticēt. Katram šis jaunais, jeb dāvanas nāk savādāk gan laika, gan formas ziņā. Tās var būt īpašas sajūtas, īpašas atklāsmes vai izpratne par lietām kopumā. Tas var būt arī jauns darba piedāvājums, atlūgums, svarīga tikšanās, iemīlēšanās, šķiršanās, slimība. Tas var būt gan kā prieka un viegluma vilnis, gan arī vēl padziļinātāks darbs ar sevi, kad kā sīpolu kārtu pa kārtai lobām nost un ejam dziļumā. To es saucu par “iesaiņojumu” tai lielajai dāvanai, kas sekos. Taču tas var būt negaidīts, dažkārt nepatīkams, ne visai ērts un pat šokējošs. Tādu piedzīvoju arī es pēc 2018. gada rudens atslodzes.

Novembris atnāca ar skaistu braucienu uz Portugāli un ar pēkšņām pārmaiņām privātajā dzīvē. Pārmaiņām, par kurām Eņģeļi brīdināja jau trīs nedēļas iepriekš. Lai gan pirmajā brīdī šķita, ka zīmes vēsta par pārmaiņām citā jomā, tās tomēr bija ļoti pārliecinošas teju ik uz soļa. Zīmes vēstīja to, ka kāds mans dzīves posms tuvojas noslēgumam, ka man droši jādodas uz priekšu. Uztvēru šo gaidīšanas posmu mierīgi, jo arī iekšējā sajūta bija, ka sāksies jauns dzīves posms. Tad es vēl pat nenojautu, kas mani sagaida pēc pāris nedēļām.

Garīgā attīrīšanās

Kad jau likās, ka lielais darbs 21 dienas garumā ir galā, nāca īstais lielais darbs. Tas, kas jāpiedzīvo un jāpaveic katram pašam, piedzīvojot arī dvēseles tumšās naktis, kad vienīgais glābiņš ir lūgšanas un ļaušanās.

Pilnībā atlaižot savas bailes, pieķeršanos, pieprasījumu, gaidas, ilgas, cerības un ego…atlaižot visu, ko iepriekš baidījos zaudēt, es spēju izdarīt lielo lēcienu nezināmajā. Tas bija mans drosmīgākais brīvais kritiens, kādu jebkad esmu piedzīvojusi. Izdzīvoju…un izbaudīju to pilnībā!

Piedzīvot brīnumu

Pēc šīs smagās pieredzes nāca fantastiskas dāvanas un 5. novembri varu saukt par savu jaunās dzīves dzimšanas dienu. Tā bija diena, kad piedzīvoju vienu no dzīves skaistākajiem mirkļiem, ja ne pašu skaistāko.

Tas bija kā zibens no skaidrām debesīm un pēkšņi es skaidrā dienas laikā peldēju milzīgā beznosacījuma mīlestības okeānā. Grūti to vārdos ietērpt, jo tā ir gan sajūta, gan pārliecība, gan esība vienlaikus – tāda ir savienošanās ar sevi un Radītāju. Stāvēju kraujas malā, mans ķermenis vibrēja un aiz laimes raudāju. Cik skaisti ir vienkārši mīlēt un būt. Tas ir Dievišķi maģisks brīdis un arī tas nav īstais vārds. To mīlestību, ko esmu gaidījusi no apkārtējiem, saņēmu vienā mirklī – iemīlot sevi….dziļi un patiesi. Tas aizslaucīja visas gaidas, ilgas un nepiepildītās cerības vienā mirklī un ielika mani lielā ļaušanās plūsmā, paļaušanos Dieva gribai un Lielajam plānam. Tas kā  esmu iepriekš mīlējusi sevi un citus ir maza, niecīga daļiņa salīdzinājumā ar Lielo Dievišķo mīlestību, kuru baudīju tajā brīdī.  Un to var baudīt ik uz soļa, katru dienu, esot savā sirdī un ļaujoties, lai notiek labākais! Šī ir TĀ savienība, jeb kosmiskās laulības, kas ir uz mūžu.

Tādu mīlestību, kas plūda un turpina plūst caur manu sirdi, caur katru ķermeņa šūnu, neesmu izjutusi nekad. Tā ir mīlestība, kura rāda ceļu visbiezākajā tumsā, silda visdrūmākajā dienā un sniedz dziļu un patiesu mieru….mieru un paļaušanos cauri visam. Katram novēlu to piedzīvot savā visharmoniskākajā veidā!

Skaistākais suvenīrs no burvīgās Portugāles ir lūgšana Radītājam, kura atnāca tajā skaistajā dienā. Tie ir vārdi, kas mani stiprina un iedvesmo katru dienu, vārdi, kas ar katru dienu atver dziļāku dziļumu, lai es varu droši iet savā jaunajā skaistajā dzīvē. Tā ir lūgšana, kas nav domāta tikai man vienai, bet arī visiem tiem, kuri meklē šo ceļu – savu unikālo veidu, lai nestu Dieva Gaismu un Mīlestību uz zemes.

LŪGŠANA RADĪTĀJAM

Es atlaižu pieķeršanos, pieņēmumus, gaidas, ilgas, pieprasījumu.

 Es nolieku savu ego pie Tavām kājām.

Es speru lielo soli nezināmajā un piedzīvoju Dievišķu brīnumu.

Savienošanos ar Tevi Radītāj – mīlošais un visur esošais!

Es ielūdzu Tevi savā dzīvē, iegūstot svētlaimīgu mieru un piepildījumu.

Patiesu, dziļu un uz mūžiem.

Es saku Jā! Es saku Jā! Jā! Mēs tagad ejam kopā!

Es ticu un ļaujos, es eju.

Mīci mani kā pakļāvīgu mālu, kurš vēlas tapt par noskaņotu instrumentu Tavās rokās.

Modini mani, lai es redzu visu patiesību. Visu vienotu un Tevis radītu.

Tava gaisma kausē ledu un izgaismo ceļu.

Es eju!

Es esmu kā zeme, kas gatavojas savai labākajai ražai.

Iesēj klēpī mirdzošus prieka tauriņus, lai Ceļš ir harmonisks.

Es kūstu Tavā siltumā

Mana sirds ir Tavās rokās.

Dari to mīlošu un gaismas piepildītu.

Sildi manas ledus lauskas, lai, tām kūstot, izslāpušie var padzerties,

veldzēties Tavu bezgalīgo Mīlestību.

Man tagad ir viss. Es esmu. Es eju.

5.11.2018./Portugāle

Gandarījums par paveikto atslodzes laikā un Meiteņu fantastiskajiem rezultātiem jau ir kā dāvana, kas seko viena otrai. Piedzīvotais Portugālē iedrošināja arī turpmāk atrast veidus, virzienus un ceļus, lai iedegtu pēc iespējas vairāk lampiņu savā un citu dzīvēs. Lai mēs kopā mirdzētu kā krāšņākais salūts. Ilgi un paliekoši.

Šī piedzīvotā pieredze bija mana Lielā Dāvana. Iespējams, arī tavā dzīvē tāda ir, tikai atliek saskatīt….bez vērtējuma ieraudzīt dievišķo patiesību.

Es Gaismas pasauli iepazīstu soli pa solim, tā ir bezgalīgi plaša. Arvien vairāk saskatot zīmes savā ceļā, mācos tās tulkot un izdzīvot. Kopš apzināti esmu tam pievērsusies, esmu ļoti mainījusies, tāpat arī cilvēki man apkārt un notikumi, kas risinās. Es esmu svētīta ar Zemes un Debesu Eņģeļiem, kuri man ir palīdzējuši nokļūt tur, kur esmu šobrīd. Īpaši liels paldies manai mammai Mārītei, Gaismas Skolotājai Maijai Kadiķei un Ģēniju trenerei Mairai Gūtmanei. Tas, kur mani šis ceļš aizvedīs, es nezinu, bet ļaujos, ticu un eju. Tik daudz kas vēl ir jāatklāj!

Un te Tev mazs muzikāls  sveiciens no Robija un ieskats manos skaistajos Portugāles mirkļos:

Ļaujies lēcienam un piedzīvo skaistas Visuma dāvanas!

Anita ✸