Mūsu kopīgā rudens atslodze veiksmīgi noslēgusies, taču iedvesmojošie pieredzes stāsti silda sirdi joprojām. Tas ir apbrīnojami, ko spējam paveikt, ja vien ir kaut nedaudz motivācija un atbalsts. Kopā ir spēks!

Rudens atslodzes, kas bija gan ķermeņa, gan prāta attīrīšanas laiks, notika 21 dienu no 2018. gada 2. oktobra līdz 23. oktobrim. Šim pasākumam par godu izveidoju slēgto atbalsta grupu. Tā bija telpa, kur būt kopā, atbalstīt vienam otru un dalīties ar saviem eksperimentiem, atradumiem un pašsajūtu. Kopā bijām trīsdesmit septiņas burvīgas dāmas, kuras vairāk vai mazāk pieņēma izaicinājumu atteikties no:

• Piena produktiem
• Kviešu produktiem
• Saldumiem
• Alkohola
• Gaļas
• Kafijas

Dažas bija tik drosmīgas un ar mani kopā izbaudīja zaļo smūtiju izaicinājumu, kad 10 dienas pārtikām no blenderētiem zaļumiem un augļiem. Atslodzes laikā daudz runājām gan par fizisko, gan arī par garīgo barību, izmēģinājām dažādas pašizaugsmes prakses, eksperimentējām ar receptēm, kā arī nedaudz pievērsāmies mājokļa jautājumam, lai vairāk izprastu savu vidi un tās attīrīšanu.

Vai tas bija viegli?

Nē! Tas prasīja daudz laika, enerģiju un bija arī spilgtām emocijām piesātināts laiks. Laiks kad jāatsakās no saviem iemīļotajiem produktiem, jāmaina ieradumi, sevi jādisciplinē un jāiepazīst savas tumšās šķautnes. Tā grūtākā cīņa, kad prāta un ego diskusijas pavada teju katru dienu, laikam ir tas, par ko man mamma bērnībā mēdz stāstīt. Es to uztvēru kā teiku par tālo nākotni. Ak, kā es tagad to saprotu! Atslodzi ar mani kopā var pielīdzināt brīvajam kritienam, lēcienam nezināmajā, kas mēdz būt bailīgs un nedrošs, jo nezini, kas tevi sagaidīs aiz nākamā pagrieziena, kur nu vēl galā. Un tam vajag lielu uzdrīkstēšanos, uzticēšanos un ļaušanos. Bet! Tas ir tik ļoti tā vērts! Un spert soli savā jaunajā, skaistajā un laimīgajā dzīvē var tikai katrs pats. Es varu paturēt rociņu, atbalstīt, nomierināt, uzmundrināt, sasmīdināt un arī pateikt kādu stingru vārdu, ja tas nepieciešams.

Pārdomas pēc atslodzes / pieredzes stāsti

Man ļoti patika atslodzes grupa, ļoti daudz jaunas informācijas iegūts, tik jāspēj tas viss vēl aptvert. Mana lielākā dzīves problēma – laika trūkums – joprojām nav atrisināta. Pārlasot savus mērķus, ko vēlējos sasniegt ar šo atslodzi, jāsaka, ka man tas nav izdevies. Bet parādās arvien jauni un jauni apvāršņi, kur rakt. Svars kopsummā mīnus 4.2kg (max -5.3kg), mērķis arī tāds bija. Lielākie ieguvumi ir tā informācijas apmaiņa un atbalsts! Pārsteidza 5 tibetieši – paldies tev par to – man patīk, jūtu, ka palīdz arī manai mugurai, noteikti turpināšu! Turpmāk plānoju turpināt intermittent fasting pa 12-16h dienā, kā arī regulāras dienas izslēgšanas diētu. Un jā, noteikti vēlos atkārtot atslodzes programmu, un tāpat šādā brīnišķīgā grupā. Kārtējo reizi pierādījās, ka grupā man tas vieglāk padodas.

Man ir 44 gadi, un visu savu apzinīgo dzīvi esmu ēdusi visu pēc kārtas un pārsvarā dzīvojusi uz trekniem, smagiem ēdieniem. Man negaršo salāti, es negatavoju putras. Manā ēdienkartē pārsvarā valdīja gaļa, trīs reizes dienā. Ja kāds stāstīja, ka iztiek bez gaļas, es uz šo cilvēku lūkojos dīvaini, jo man nebija iedomājama diena bez gaļas, kur nu vēl pieņemama doma par tāda dzīvesveida piekopšanu. Tomēr, kādu dienu pamanīju Anitas uzaicinājumu/izaicinājumu 21 dienu atslodzei. Lai gan neticēju, ka es to varu, pieņēmu šo izaicinājumu! Anita ir cilvēks, kurai, nezina kādēļ, bet uzticos un ļaujos.

Šīs Atslodzes mērķis bija izkāpt no savām komforta kurpēm un izturēt 21 dienu. Protams, ēdiena satura izmaiņām sekoja arī svara kritums. Tas ierāva azartā, un šie abi faktori sāka viens otru motivēt.

Bija grūti. Bija ļoti grūti jau pirmās nedēļas brīvdienās sēdēt pie bagātīgi klāta galda ar gaļas produktiem, no tiem atteikties. Mani glāba kustība, es visus aptekāju: atnesu, aiznesu, padevu, iedevu. Pēc šīm brīvdienām šķita, ka es vairs tādu pārbaudījumu nespēšu izturēt. Bet kas man deva atslābt, jo nākamā nedēļas nogalē nākamā pasēdēšana ar klātu galdu, gaļu, pīrādziņiem un citiem saldiem našķiem. Dzēru daudz siltu tēju un izturēju. Pa četrām stundām es izdzēru apmēram 3 l piparmētras/kumelīšu tējas. Es izturēju, nepiemutējusi nevienu gabaliņu, ne vienu kriksīti. Es bija ārprātīgi lepna par sevi. Tomēr, domāju, ka vēl vienu šādu pārbaudījumu jau es neizturētu. Es domāju, bet Kosmoss dara. Trešajās brīvdienās atkal sabrauc viesi un skaisto brīvdienu nobeigumā cep šašliku un atkal ēd dažādus našķus. Šī reizes jau bija vieglāka, kaut kāds izturības muskulītis jau bija izveidojies.

Nekas nav mūžīgs un pagāja arī 21 diena atslodzes diena. Jūtos lepna par sevi, ka izturēju. Zaudēju 5 kg svara, sāku justies vieglāk, mans solis kļuva stingrāks, pārliecinošāks, bet mans mugurkauls – izstieptāks un taisnāks.

Šajā laikā es nonācu pie daudz un dažādām atziņām, kas rāda man, ka pie sevis vēl tāls ceļš ejams. Sapratu, ka katra šāda uzdrīkstēšanās, katrs šāds izaicinājums mani veidos rītdienai. Es neesmu šajās dienās transformējusies pilnībā. Sākotnēji man šķita, ka es neesmu neko izdarījusi, tomēr vēlāk sapratu, ka esmu spērusi pirmo soli uz transformēšanos.

Visu atslodzes laiku klusēju, jo … uh, gāja smagi. Izrādās, ka man nemaz tik viegli neiet ar savu apņemšanos īstenošanu. Ik pa laikam “sagrēkoju”, un šķita, ka nav pat vērts turpināt… Ar smūtiju izaicinājumu gāja vistrakāk, negaršoja, jo laikam pārāk strikti iesākumā piegāju, tikai ar zaļumiem gribēju. Līdz sapratu, ka saldumiņam un tumīgumam banāns vai cits auglis, vai ogas ir tieši tas, kas padara smūtiju baudāmu. Tagad sev par pārsteigumu brokastīs vai pēcpusdienas uzkodā tie ir mana pirmā izvēle. Svara izmaiņām nesekoju, tomēr, pēc apģērba spriežot, šķiet, kāds kg ir nost.

Ar emocijām un sajūtām bija vēl smagāk – iekšējais aizkaitinājums, neapmierinātība auga ar katru dienu, ego spirinājās un tirinājās, negribējās ne savu tik iemīļoto ikdienas nūjošanu gar jūru, ne mantras dziedāt, pat vienkārši klausīties negribējās. Un te visvairāk palīdzēja Tavi ikdienas ieraksti, lai pamazām pieņemtu, vērotu. Un sāku ieraudzīt, ka pat pelēkam mākonim ir zelta maliņa un man ir tik daudz par ko pateikties katru dienu!!!

Piesakoties atslodzes izaicinājumam jutos tāda kā iesprūdusi – darbi nevedās, ideju nav, radošuma nav utt. Gandrīz līdz atslodzes beigām likās, ka nekas diemžēl nav mainījies. Un tad pavērās – pēkšņi ir enerģija, idejas rodas, iespējas saskatu vai ik soļa!!! Un, kas svarīgākais, ir arī drosme sākt darīt un skatīties, kas iznāks, nevis meklēt atrunas un iemeslus, lai nedarītu. Šķiet, spārni izauguši!!! Un tai pašā laikā – iekšēji liels miers un rāmums! Paldies meitenēm, kuras dalījās ar savām sajūtām, receptēm, pieredzi un atklājumiem jau procesā. Noteikti gribēšu atkārtot, tāpēc no visas sirds ceru, ka Tu šādu iespēju dāvāsi arī turpmāk. Paldies, paldies, paldies!

Uzsākot atslodzi, bija satraukums – vai es to varēšu, jo diētu vai atslodzi ieturēju pirmo reizi. Bet, esot grupā tas ir vieglāk, jo citas dalībnieces nemanot liek saņemties un darboties kopīgā mērķa un idejas labā. Mērķis bija attīrīt organismu un dažādot ēdienkarti, un tādā veidā iegūt arī vairāk enerģijas. Bet lielais mērķis ir vispār kopumā dažādot savas ģimenes ēdienkarti, jo īpaši arī vīra, jo viņš, piemēram, gaļu vai žāvējumus ēd gandrīz 3 reizes dienā (jāpiebilst, ka viņš ir mednieks un tāpēc arī meža gaļa un desas mums mājās ir visu laiku).

Mans lielais panākums ir, ka es dzeru ūdeni 1,5 l katru dienu vai arī nedaudz vairāk, no rīta ir izstrādājies rituāls pieliet pilnu pudeli un tad ir skaidri redzams, cik tiek izdzerts (iepriekš tam nebiju piegājusi tik apzināti un precīzi). Šis arī bija mans mazais mērķītis, jo biju iedomājusies, ka tādā veidā mazināšu galvas sāpes, kas jo īpaši stipras mēdz būt menstruāciju nobeigumā. Domāju, ka tas šoreiz līdzēja.

Kopumā es domāju, ka man šis atslodzes laiks izdevās, esmu par to priecīga un arī enerģija likās, ka bija vairāk. Svars palika nemainīgs. Bija jūtama viegluma sajūta (iepriekš novēroju smaguma sajūtu vēderā, bet tas es tagad domāju man ir arī no piena un miltu produktiem). Un smūtiji man ļoti garšo (vīrs mani iesauca par Smūfiju).

Tik daudz domu, tik daudz atziņu un tik daudz pateicības. Sirds pilna ar mīlestību. Šīs dienas, kuras pārvērtās nedēļās, man bija kā svētnīcā, dziedināšana un sirds atvēršanas laiks. Es sevi atkal izzināju un kas man liekas īpaši svarīgi – sevī atkal ieklausījos, kļuva mīļāka pret sevi.

Kas mani aizveda uz šīm 21 īpašām dienām? Ieraudzīju sērfojot cauri FB šo uzaicinājumu, dienu padomāju. Sirds saka, ka vajag, bet prāts: “nē Tu taču nevarēsi, būs kā vienmēr” utt. No pirmā brīža, kad mēs sākām es sajutu pozitīvismu, labestību, kopestības sajūtu un es sapratu, ka mēs visas vēlamies vienu – kļūt veselākas, labākas un mīlošākas.

Ja man jānovērtē baļļu sistēmā, kā es jutos agrāk un tagad, tad, tad pirms tam jutos diezgan švaki, likās, ka dedzinu visus motorus vienlaicīgi un enerģija bija 4 /5. Pēcpusdienā man vajadzēja 20 minūtes pagulēt, jo diena likās par garu. Bija dusmīga no rītiem, aizmāršīga pa dienu un ap deviņiem vakarā atkal bija enerģijas uzplaukums.

Tiešām ieklausījos sevī šajā reizē, es savas šūniņas pabaroju ar labu, veselīgu ēdienu, savu sirsniņu iepriecināju ar mūziku un freestyle dejām vienatnē, es klausījos vējā un lapu šalkoņā dabā, es dziļi ieelpoju un izelpoju un biju tajā momentā/brīdī ,es smejos par Taviem dažreiz smiekligajiem komentāriem (īpāši par zirneklis ar garām kājām Tavā mutē, kad aveņoji ),

Atbrīvojos un devu sev atļauju dalīties un atklāties citiem un tas man ir tiešām sasniegums. Esmu sevi slēpusi, jau ilgi…vienmēr bailes, ka mani nesapratīs, ka esmu dīvaina (ar eņģeļiem, astroloģiju, taro, šamaņu lietām).

Par kilogramiem īsti nezinu, bet jūtos viegli, un ar to man pietiek. Hormoni – liekas, ka ir uzlabojums. Es zinu, ka mans ķermenis var sevi izārstēt. Es zinu, ka es varu daudz vairāk nekā es par sevi domāju. Noteikti turpināšu ar zaļajiem smūtijiem un mēģināšu taisīt dienas bez gaļas. Kafija man vairs neprasās, liekas, ka cigoriņi rullē!! Es apsolu sev, ka vairāk ieklausīšos tajā maigajā, mīlošā, klusajā sirdsbalsī, kas mani vienmēr sargā un mīl bez nosacījuma. Ļoti, ļoti ceru, ka būs pavasarī atkal jauns atslodzes pasākums, jo es to gaidīšu.

Esmu priecīga, ka šī ziņa par šo grupu mani atrada. Lai arī visas dienas man nebija pēc reglamenta, ko es labošu, pievienošu klāt, un turpināšu šo ceļu. Mans ieguvums, ir viegluma sajūta. Ir pieaudzis ūdens patēriņš. Ja iepriekš varēju izdzert glāzi ūdens no rīta un vakarā, tad tagad tas ir daudz lielāks. Un viss nenovērtējamākais pagrieziens man bija raksts par mājokļa sakārtošanu pēc debespusēm. Šis bija mans pagrieziena un apgriezienu uzņemšanas punkts. Ļoti lielā pateicībā par to, ka dalāties ar informāciju. Nākamreiz domāju, būšu mazāk kautrīga un pievienošu arī kādu no savām receptēm.

Daudzos atslodzes laikā neatļautos produktus esmu izslēgusi jau kādu laiciņu no savas ēdienkartes, un jau paredzēju, ka smūtiju izaicinājums man būs tas ĪSTAIS izaicinājums, jo man taču tik ļoti garšo krāsnī cepti dārzenīši, griķi, lēcas u.c. super produkti…. Tā fantastiskā viegluma sajūta un prieks, ka ar katru nākamo smūtiju ieklausos sevī un savās sajūtās – ko un kā tieši sajaukt, un ka sanāk tiiiiik gardi! Sev par pārsteigumu esmu “nometusi” arī 3kg, jo mans svars kopš pavasara atslodzes, kad “nometu” 5kg, visu laiku praktiski nemainījās, lai cik ļoti es piedomātu pie ēdiena. Redzu un sajūtu, ka esmu viegli un dabīgi iekustinājusi kādus procesus savā ķermenī. Mīļš paldies par Taviem uzmundrinājumiem, ieteikumiem, daudz, daudz vērtīgiem rakstiņiem, saitēm un iedvesmām. Daudzas lietas jau pielietoju ikdienā, bet ļoti daudzas bija un ir kā svaigs elpas malks. Zinu, ka biju viena no “klusētājām”, lai gan mans telefons ir pilns ar smūtiju un citu pagatavoto ēdienu bildēm, tas būs mans izaicinājums nākamreiz – būt drosmīgākai, dalīties, nevis kautrīgi visu vērot no malas un pateikties, pateikties, pateikties.

Atzīšos, kad pieteicos produktu izslēgšanai, nenojautu, ka tā būs tik drastiska…. es pat par veģetārismu tikai sapņoju, bet, ka spēšu ieturēt vegānu diētu, pat neuzdrošinājos sapņot. Tas arī ir galvenais mans ieguvums, ka sapratu – es to varu. A, un vēl lielāks pārsteigums man pašai, ka spēju iztikt bez kafijas un alkohola! Pirmās četras dienas, galva drusku gan sāpēja, bet pēc “lūzuma” pirmajā sestdienā, atlaida un vairāk nemaz negribējās. Vispār esmu sajūsmā par to, ka vismaz kādu laiku spēju ieturēt vegānu diētu, tikai saprotu, ka, piemēram, aizbraucot ceļojumā un dzīvojot viesnīcā, tas gan ir liels izaicinājums. Bet mājās var pavisam mierīgi. Vēl mans ieguvums ir smutiju gatavošana, kas izrādās pavisam viegla un garšīga!

Kādu laiku bija slikta pašsajūta, izrādījās hormonu disbalanss. Tad nu sāku vilkt galus kopa un domāt, ko darīt. Sapratu, ka tā vairs nevaru, jo biju nervu kamols, slikta pašsajūta, nogurums un tā varētu uzskaitīt vēl un vēl….Viennozīmīgi jāsaka, ka neesmu ieguvusi tādu prāta un galvas skaidrību, kādu gribētu. Lielākais ieguvums noteikti ir spēja pielāgoties situācijai un mēģināt sevi saklausīt. Mēģinu iet gulēt laicīgi un no rīta ceļos un  birstējos (kas šobrīd ir mans LIELĀKAIS ieguvums), tas ir fantastiski un tiešām jau pēc pirmajām dienām man likās, ka āda ir palikusi zīdaina un arī pēc atslodzes es ļoti sajutu sejas ādas atšķirību- tā ir daudz dzīvīgāka un patīkamāka. Saprotu, ka man vēl tāls ceļš ejams, gribētos sajust to līdzsvaru sevī – ne tikai attiecībā uz uzturu. Grupas darbs noteikti motivē un dod ieskatu, ka neesi jau Viena, ir vēl tādi “trakie”. Ieguvumi ir milzum daudz – cilvēki, sajūtas, mērķis, pašsajūta… un pēc visa šī manas hormonu analīzes ir normas robežās.

Jau labu laiku atpakaļ biju izteikusi vēlmi sevi sākt barot ar veselīgāku, tīrāku pārtiku. Bet tajā brīdī prāta likumi tika uzstādīti, ka tas ir dārgi, man jāpietaupās, mazliet jāiekrāj nauda. Bet tagad saprotu, ka tas nemaz tā nav. Netaupot pārtikai, ietaupīsies uz veselības labošanu pēc tam, tāpēc jāiegulda sevis atveseļošanā, jāmaina paradumi. Tas noteikti vēl vairāk mainīja manu attieksmi uz šeit un tagad, apzinoties to arvien vairāk. Ir doma šo visu turpināt, pievienojot gaļu un zivis, bet noteikti ieturot to pašu disciplīnu – nekādu pārēšanos, nekādu našķošanos nelaikā. Kā arī vairāk jāmeklē dažādas receptes un iespējas sev garšīgi pagatavot ēst, jo šajās dienās lielākoties eksperimentēju un idejas sāk apsīkt…parādās slinkums, līdz ar to tas noteikti jāuzlabo – slinkums jāpārvērš darbībā.

Forša atklāsme ir tā, ka es tik viegli varēju iejusties grupā, runāt atklāti ar man nezināmiem cilvēkiem, kuri uz šīs atslodzes beigām jau liekas pavisam pazīstami un tuvi! Šis bija viens no aspektiem, ko vēlējos savā dzīvē uzlabot. Spēju nojaukt baiļu barjeras un vienkārši būt, kāda esmu.

Vēlos turpināt smūtiju brokastis, kā arī vairāk skatīties uz svaigiem produktiem un gatavot mājās, ko līdz šim darīju, bet ne ar tik lielu atdevi un uzturvērtību bagātību, lai ķermenis justos labi. Šo dienu laikā uzņēmu arī daudz jaunas informācijas, kas būs par iemeslu to pārlasīt un turpināt meklēt sev piemēroto gan ēdiena sakarā, gan dzīvē kopumā. Šīs dienas bija ļoti vērtīgs ieskats, kas ir man un kas vairs nav man vai nekad nav bijis man.

Uzzinot, saprotot un apzinoties dabas un arī ķermeņa ritmu, nešaubīgi domāju, ka šīs atslodzes ir ļoti svētīgas, un ir vērts turpināt un restartēt sevi arī turpmāk. Līdz ar to gaidu jau pavasara atslodzi!

Pirms atslodzes es daudz ko saistībā ar ēšanu veicu automātiski, pat neapzināti, kā ierasti un kā vieglāk, ērtāk, dikti pie tā nepiedomājot. Šobrīd piedomāju gan pie tā, ko un kā lieku savā mutē, organismā, gan ko, kā un kāpēc daru! Tai skaitā arī bērniem! Paldies Tev par to!

Protams, nevaru nepieminēt galvas sāpes, kas mani izsekoja pirmo nedēļu, jo nebija tik viegli atteikties no ierastās “narkotiku” devas – kafijas ar šokolādi!

Pārsteidz tas, ka patiesībā ir tik daudz produktu, turklāt daudz veselīgāku ar ko aizstāt nepārāk veselīgos un kopumā tas nemaz neizmaksā pārlieku dārgi (kā man kolēģi darbā šausminājās). Kā es saku, labāk mazliet vairāk ieguldīt tagad veselīgam dzīvesveidam, lai nav daudz vairāk jāiegulda veselības atgūšanai vēlāk!

Ieguvumi – mīnus 3 kg un pozitīvā attieksme pašai pret sevi – pašapziņa, ka es varu, ja gribu un ja ir tik brīnišķīga atbalsta komanda. Atslodzes laikā, lai visu pagūtu, piespiedos iet gulēt, vai vismaz ielīst gultā līdz 22:00 un arī celties sāku par 20 min. ātrāk 05:05! Tāpat ieguvu daudz jaunas, interesantas un noderīgas informācijas, ne tikai par produktiem, receptēm, bet arī dzīvesveidu, pašizaugsmi, mājas labiekārtošanu utt.

Gribētos apņemties arī turpmāk nedzert kafiju un neēst tik daudz saldumus, lai aizlāpītu emocionāli risināmās lietas, tos aizstāt ar daudz veselīgākiem produktiem darbībām (neirografiku, krāsošanu, mandalu zīmēšanu, utt.). Un saglabāt ieradumu laicīgi iet gulēt un agrāk piecelties, lai veltītu sev rīta cēlienu!

Bieži esmu domājusi par šādu atslodzi, bet līdz šim esmu bijusi par vāju, lai to pat uzsāktu, nerunājot nemaz par to, ka varētu izturēt līdz galam. Šoreiz to uzsākt un sasniegt mērķi palīdzēja tieši izveidotā grupa. Biju apņēmības pilna. Devos uz veikalu iepazīt līdz šim nezināmos plauktus. Ļoti patika…tikai pozitīvas emocijas. Arī vīrs priecājās par jaunajiem pārtikas produktiem. Galvenie atklājumi – kvinoja, kalē kāposts, humuss.

Ja tā paskatās kopumā uz visu 21 dienu garo laika posmu, tad jāsaka, ka mani pārsteidza tas, ka nemaz nebija tik grūti. Rezultātā vielmaiņa ir uzlabojusies – vēders vairs nedarbojas tik skaļi. Diemžēl no vēdera pūšanās neesmu tikusi vaļā. Bet lasīju grupā, ka viena meitene ieminējās, ka pie vainas varētu būt ūdens dzeršana pirms ēšanas, kas atšķaida enzīmus, kuriem pēc tam ir grūtības sašķelt apēsto. Turpmāk pasekošu līdzi tam, kad dzert ūdeni. Esmu nolēmusi, ka šādu atslodzes programmu atkātošu arī pavasarī.

Uzsākot atslodzi, bija satraukums, neziņa un neticība sev, ka to spēšu, trūka pieredze un zināšanas. Pārsteigums bija tas, ka neprasījās gaļu, jo sākumā domāju, ka bez tās nevarēšu. Ikdienā bieži pietrūkst idejas, ko pagatavot ēst, bet šī bija lieliska iespēja un lielākais guvums, jo tagad ir apgūtas jaunas receptes. Piemēram, garšviela KUMĪNS, agrāk man pat sapņos nerādījās, ka spēšu to lietot, piemēram, spinātu un lēcu biezzupā. Atslodzes rezultātā laba pašsajūta, kā ari svara kritums – mīnuss gandrīz 4,6 kg. Bija iespēja iejusties vegānu pasaulē un man patika. Emocijas bija visādas, no A līdz Z, bet priecājos par sevi, ka spēju savākties un transformēties.

Varu tikai piebilst, ka šie ir tikai daži no rudens atslodzes laika pieredzes stāstiem. Tas bija fantastisks komandas darbs, ko paveicām kopā. Šīs dāmas ir drosmīgas sievietes, un vārda vistiešākajā nozīmē paņēma savas dzīves grožus savās rokās. Katrai bija savs nodoms, taču mērķis mums visām viens – piedzīvot laimīgāku sevi! Tas izdevās caur ēdienu, zīmēšanu, dalīšanos, uzdrīkstēšanos izteikties, vērošanu, elpošanu, mājokļa kārtošanu un citām radošām nodarbēm.

Ķermeņa un prāta atslodzi, kas ilgst 21 dienu varu pielīdzināt pusmaratonam, savukārt pavasara gavēnis ir kā maratons ar 40 un dažkārt vairāk dienām. Zaļo smūtiju izaicinājumu es saucu par sprintu, kas, ievērojot dažus knifus, pa spēkam katram.

Tiekamies 2019.gada Pavasara atslodzē no 13. marta līdz 21. aprīlim. Tās būs burvīgas un pārmaiņām bagātas 40 dienas! Lai šie pieredzes stāsti Tev kalpo par iedvesmu.

Manu pieredzes stāstu, jeb stāstu par dāvanām, kuras mums ir iespējams saņemt, lasi rakstā Atslodzes dāvanas.

Mīlestībā un bezgalīgā pateicībā par uzticēšanos un ļaušanos!

Anita ✸